1. Žurnālists savā darbībā vadās pēc Latvijas Republikas likumiem, respektē morāles normas.
2. Žurnālists kalpo sabiedrības tiesībām zināt patiesību par notikumiem, kas tai ir nozīmīgi un interesanti.
3. Žurnālists sabiedrībai sniedz patiesu, pārbaudītu un nesagrozītu informāciju, ievērojot viedokļu daudzveidību.
4. Ziņas, fotogrāfijas, video, audio ierakstus un dokumentus žurnālists vāc un izmanto vienīgi savu profesionālo pienākumu pildīšanai.
5. Žurnālists publikācijās faktus un citu personu viedokļus skaidri un saprotami nošķir no sava viedokļa.
6. Žurnālists publicētajos materiālos izvairās izmantot anonīmus avotus. Atsaucoties uz anonīmu avotu, žurnālists uzņemas atbildību par informācijas patiesumu un paskaidro anonimitātes iemeslu.
7. Saskarē ar informācijas avotiem žurnālista pienākums ir sevi identificēt. Izņēmumi pieļaujami, ja sabiedrībai svarīga informācija nav iegūstama citā veidā.
8. Žurnālists atturas no cilvēka etniskās izcelsmes, tautības, profesijas, politiskās pārliecības, reliģisko uzskatu, seksuālās orientācijas vai personas privātās dzīves un citu datu pieminēšanas, ja šīm detaļām nav nozīmes attiecīgajā kontekstā.
9. Žurnālista pienākums ir nekavējoties izlabot savas kļūdas.
10. Žurnālista darbībā nav pieļaujams plaģiātisms. Publikācijas, kas veidotas, izmantojot citus ziņu avotus, iespēju robežās ir jādara zināma auditorijai atsauce uz tiem.
11. Žurnālists redakcijā, ārpus tās publiskā vidē (tostarp sociālajos tīklos) uzvedas, rīkojas un runā tā, lai darba devēja vārds netiktu apkaunots, noniecināts vai kompromitēts. Savu amatu nedrīkst izmantot savtīgās interesēs.
12. Žurnālists drīkst būt partijas biedrs, bet nedrīkst ieņemt amatu kādā partijā. Ja žurnālists kandidē Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās, tad no brīža, kopš viņa kandidatūra oficiāli izvirzīta, viņš līdz vēlēšanām strādā ar politiku vai ar pašvaldībām nesaistītā jomā.
13. Žurnālists izvairās no interešu konfliktiem, kas varētu rasties no žurnālista radniecības, personīgajiem kontaktiem.
14. Žurnālists nepieņem dāvanas, pakalpojumus vai citus labumus atlīdzībā par mediju satura veidošanu no personām, kas nav viņa darba devējs.
15. Šis kodekss nevar paredzēt visas situācijas. Atsevišķi gadījumi var prasīt individuālu pieeju, kad žurnālistam jākontaktējas ar savu tiešo vadītāju.